Sadarbība: 
 
Vieta, kur apspriesties
par veģetatīvo distoniju:

  http://vdist.join.lv/f/
               


www.psihoterapeitesprakse.lv
psihoterapeite Aiga Abožina


www.lailasprakse.lv
Lailas Kalniņas privātprakse




 

Panikas lēkmes - kā no tām atbrīvoties?

Panikas lēkme ir spontāna, intensīva, īslaicīgas trauksmes epizode. Tās laikā cilvēkam ir ļoti slikta pašsajūta. Šīs sliktās sajūtas izraisa veģetatīvā nervu sistēma. Veģetatīvās nervu sistēmas disbalansa rezultātā, esošā situācija transformējas panikas lēkmē. Tas nav nekas maģisks.
Panikas lēkme sākas diezgan pēkšņi ar izteiktu diskomforta sajūtu, kura sīkāk aprakstīta nākošajā sadaļā.
Panikas lēkme var notikt jebkurā laikā. Brīdinoši signāli var būt un var arī nebūt. Panika var arī nebūt atkarīga no konkrētas situācijas kurā atrodaties. Diemžēl lēkmes nav prognozējamas tās var sākties pēkšņi ar vai bez izteiktas baiļu sajūtas, reti kad no tieša stresa avota.
Pārsvarā panikas traucējumi parādās pēc ilgstoši pārdzīvota stresa, dzīves diskomforta.
Panikas lēkmes rašanās cēļoņi vēl joprojām tiek izpētīti. Kur rodas šīs pēkšņās spēcīgas bailes ar panikas lēkmju raksturojošiem simptomiem? Bet ir skaidrs ka panikas lēkme ir atbildes reakcija uz iekšēju vai ārēju ilgstošu stresu.
Panikas lēkmes ir īslaicīgas, tā var ilgt no 5-20 minūtēm. Lēkmju biežums ir dažāds. Smagākos gadījumos tās atkārtojas katru dienu. Bet var būt arī reizi mēnesī, gadā vai vēl retāk.
Panikas lēkmes novērojamas 5-6% no visiem pasaules iedzīvotājiem, sievietēm tās ir biežāk nekā vīriešiem.
Pirmo panikas lēkmi cilvēki visbiežāk piedzīvo 18-24 gadu vecumā, bet var būt arī agrāk, vēlāk 30-40 gadu vecumā. Šīs vecuma grupas varētu saukt par riska grupām, jo šajos vecuma posmos cilvēka dzīvē notiek daudz kardinālu pārmaiņu. Eksāmeni, darba uzsākšana, ģimenes dibināšana, attiecību krīzes, eksistenciālās krīzes ( Kas es esmu? Ko daru šajā dzīvē? Ko esmu sasniedzis?).
Esam katrs savādāks, un nekad nav zināms iepriekš cik liela deva ilgstoša vai ne tik ilgstoša stresa izraisa panikas lēkmes uzrašanos. Bez šaubām veģetatīvā nervu sistēma dažkārt dod mājienus, ka organismam kas nepatīk. Būtu vērts tos ņemt vērā! Pārsvarā cilvēkiem, kuriem atkārtojas panikas lēkmes tiek uzstādīta diagnoze: veģetatīvā distonija, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi.

Kādas ir panikas lēkmes sajūtas?

Panikas lēkmes laikā šie simptomi nemēdz būt visi reizē, bet viens vai daži no tiem.

Grūtības sakoncentrēties konkrētajai rīcībai
Neliels reibonis
“Pirmssamaņas zaudēšanas sajūta” vai ģībšana
Šķiet, “ka apkārt viss viļņojas”, nerealitātes sajūta
Apgrūtināta pārvietošanās
Sirds pārsitieni
Spiedoša sajūta sirds apvidū
Elpas trūkums, nevar pietiekoši dziļi ievilkt elpu
Žņaugšana kaklā (vairogdziedzera apvidū)
Sāpes krūtīs
Roku vai (un) kāju trīce
Muskuļu spriedze, tāda kā visa ķermeņa saraušanās krampī
Karstuma vai aukstuma viļņi
Pastiprināta svīšana
Pastiprināta vajadzība doties uz labierīcībām
Gremošanas traucējumi (caureja, vēdera sāpes)

Ko darīt ja sākusies panikas lēkme?

Panikas lēkmes laikā šķiet nereāli darīt ko lietas laikā, jo sajūta ir nereāla. Bet tomēr jāmēģina kaut ko darīt lietas labā.

Ja panikas lēkmes atkārtojas, ir iespējams sajust šis lēkmes sākumu.
Kā tiekam galā ar panikas lēkmi? Vai liekam arsenālā savus psiholoģiskos paņēmienus vai medikamentu arsenālu, vai abus kopā. Šis iespējams ir tas izšķirošais brīdis cīņā ar Panikas lēkmi!

Mēģiniet apsēsties vai apgulties guļus stāvoklī, kaut vai esat sabiedriskā vietā
Padzerties ūdeni vai jebkuru citu dzērienu, kurš nesatur kofeīnu vai citas uzbudinošas vielas
Noskalojiet ar ūdeni seju, matus, rokas, kājas.
Veiciet elpošanas vingrinājumus, koncentrējieties uz elpošanu. Viens piemērs: Ļoti lēnām ievelkam gaisu caur degunu skaitot no1-5, bet tā lai vēders piepūšas. Pēc tam tikpat lēna izelpa caur muti skaitot no 1-5, kad liekas ka viss gaiss izpūsts, uztaisam vēl nelielu īsu izpūtienu. Tā kādas 3-5 reizes.
Vai esat redzējuši ārzemju filmas, kur pūš papīra maisā, kādreiz nesapratām ko viņi tur dara? Bet tā jau tā pati panikas lēkme vien ir.
Ja iespējams informējiet blakusesošos, ka Jums ir sākusies Panikas lēkme un ka ir slikti, bet pēc brīža tas pāries. Jo pēc brīža tā tiešām pāries. Tā nomierināsiet arī pats sevi, kas nav mazsvarīgi lēkmes laikā.
Mēģiniet pamainīt savu pašreizējo stāvokli, novēršot domas no panikas, pārslēdzieties uz ko citu, piezvaniet kādam, sāciet darīt ko citu.
Ja ārsts Jums izrakstījis kādas zāles, ko lietot panikas lēkmes laikā, tad iedzeriet tās
Ja Jums ir biežas panikas lēkmes, palieciet zem mēles “veco labo” Validolu, ožamais spirts šādos gadījumos arī noder. Arī piparmētras konfekte.
Nenosodiet sevi par to, ka Jums ir vienmēr līdzi paņemts kas panikas lēkmes novēršanai. Tai skaitā medikamenti. Tā ir Jūsu dzīve un veidot priekšstatus par to kas ir pareizi un nepareizi, šajā jautājumā nav korekti. It īpaši tiem, kuri reāli nezina kā cilvēks jūtas panikas lēkmes laikā. Galvenais, lai Jūs justos droši un varētu turpināt ierastās gaitas.
Pēc panikas lēkmes ir pastiprināts nogurums.
Bieži tiek saukta ātrā palīdzība. Cilvēki dažkārt domā, ka viņu piemeklējis infarkts vai kāda cita nopietna slimība. Ātrā palīdzība parasti uztaisa kardiogrammu, izmēra asinsspiedienu. Iedod kādu nomierinošu līdzekli. Bet ar laiku saprotam, ka pašiem vien ar to būs jātiek galā.

Kā padarīt Panikas lēkmes ne tik biežas, vai likvidēt tās pavisam?

Dzīve pēc un starp panikas lēkmēm. Tas ir pamatīgs darbs pašam ar sevi.

Sākumā informējam savus tuvākos par to kas ar tevi notiek. Varonība nav slēpt to kas noticis, bet varonība ir sākt atklāti par to runāt.

Tālāk - dodamies pie ārsta. Vislabāk pie psihiatra - psihoterapeita. Tas tāpēc lai kārtējo reizi meklējot jau kuro mistisko slimību sevī, nebūtu jāmet lieki apļi lai atrastu pareizo ceļu un iegūtu laiku. Ietaupīsiet arī finansiālos līdzekļus. Iespējams, ka uz kādu laiku jums tiks izrakstīti medikamenti (antidepresanti, trankvilizatori). Nevajadzētu to uztvert kā kaut ko šausmīgu, jo daudzi cilvēki lieto zāles kaut kādai savai slimībai. Pamatā tam nav atšķirības. Zāles dzer, lai kļūtu labāk! Uzsākot lietot antidepresantus jārēķinās ar nelielu diskomfortu, bet jau pēc1-2 nedēļām jāsajūt efekts un jājūtas daudz labāk (pie nosacījuma, ja kārtīgi ievērojat ārsta norādītās devas). Ja mēneša laikā nav nekādas izmaiņas vai paliek sliktāk, obligāti jāgriežas pie ārsta un jālemj par tālāko darbību. Iespējams, ka Jums ir nepieciešami citi medikamenti. Vislielākā kļūda ir kautrēties doties pie ārsta. Ja jums šķiet, ka īsti nav psihoemocionālās saderības ar ārstu psihiatru - psihoterapeitu, dodieties pie cita. Jūs pats esat savas laimes kalējs.

Nu ir pienācis laiks apstāties un pajautāt sev: Kas manī provocē šīs panikas lēkmes? Ko daru ne tā, kāpēc man organisms izrāda protestu? Šos jautājumus varam risināt arī sadarbībā ar psihoterapeitu, svarīgi ir atrast savu dvēseles radinieku, lai process noritētu ar pozitīvu iznākumu, nevis ilgstošu staigāšanu pie psihiatra - psihoterapeita, naudas tērēšanu un beigu beigās turpat vien esam.

Panikas lēkmi ietekmē cilvēka psiholoģiskie faktori: ilgstoša trauksmes sajūta – jāmeklē atbildes, kāpēc man tās ir. Šajā gadījumā neatsverams atbalsts ir psihoterapija. Ja nevarat to atļauties, tad meklējiet palīdzību pie kāda no ģimenes locekļiem vai drauga. Ir pieejamas mājas lapas ar palīdzību šajos jautājumos www.vegdist.lv un www.bezpanikas.lv. Kā arī var meklēt informāciju ārzemju mājas lapās pēc nosaukuma “panic attacks” (no angļu val.).

Jāatbrīvojas no “sliktas modes” sākt sevi fiziski analizēt pārāk daudz un pārāk bieži. Protams var sevi pārbaudīt, bet ar mēra sajūtu.
Nevajadzētu izprovocēt panikas lēkmi ar to vien, ka uztraucamies par to, ka man tāda ir bijusi un vai nebūs atkal.

Panikas lēkmes var vairāk izprovocēties cilvēkiem ar vāju veģetatīvo nervu sistēmu, kas rada dažādas organisma fiziskas reakcijas uz stresu. Šajā gadījumā nav mazsvarīga iedzimtība, ģenētiskais faktors.

Diemžēl panikas lēkmēm pievienojas dažādas fobijas.
Daudziem, kuriem ir panikas lēkmes, nav sveša sajūta par bailēm iziet vienam vai vispār iziet no mājas, bailes atrasties sabiedriskajā transportā ( Ja nu man tur uznāk lēkme?), izvairīšanās apmeklēt vietas kur apgrozās daudz cilvēku ( Ja nu man paliek slikti, kā es tikšu laukā? Kā tas izskatīsies, ja noģībšu?). Bailes no situācijām un vietām, kuras saistās ar grūtībām ātri izkļūt ārā, tur kur jūties labāk. Šīm sajūtām tiek piedēvēts nosaukums - agarafobija. Trenējieties iziet no mājas. No sākuma kaut vai 5m, tad 10m un tā tālāk. Tad pamēģiniet braukt ar sabiedrisko  transportu vai mašīnu. No sākuma maziņu gabaliņu, tad pamazām vairāk. Pieaudzējot drošības attālumu saīsināsies attālums, kuru jums liedz veikt bailes.
Arī nepatika pret slēgtām, smacīgām telpām (klaustrofobija) var izraisīt Panikas lēkmi.
Pēc vairākkārtējām panikas lēkmēm var veidoties depresija un alkohola atkarība. Tad jāmeklē palīdzība pie speciālista.
Panikas lēkmes diemžēl ietekmē dzīves kvalitāti. Tāpēc jau arī cilvēks cenšas no tām atbrīvoties, vai samazināt to skaitu, vai arī likvidēt tās pavisam.
Mēģiniet sevī atrast citu dimensiju. Tā ir Brīvības dimensija! Tad tu iegūsti Brīvību! Brīvību doties kur vēlies. Un kad noķer šo sajūtu, tad negribas vairs to laist vaļā. Tad tu zini, cik tas ir brīnišķīgi. Un ja arī atkal gadās “bedre”, tad zini kā vārdā ir vērts atkal no tās rāpties ārā.

Tas arī var palīdzēt

Radiet ap sevi patīkamu vidi gan mājās, gan darbā.
Sabalansējiet darba un atpūtas režīmu.
Lietojiet veselīgu uzturu.
Atrodiet sev patīkamu aizraušanos.
Mainiet sevī aizspriedumus pret psihiatriem, psihoterapeitiem.
Nebaidieties lūgt palīdzību, atbalsts Jums nāks tikai par labu.
Dzīvojiet saskaņā ar savu sirdsapziņu.
Zemapziņa nemelo! Ja nebūsiet saskaņā pats ar sevi, iespējams nekas nemainīsies.
Iemācieties, uztrenējieties neielaist dziļi sevī skumjās domas. Tomēr jādominē pozitīvajam. Mazliet paskumstam un tad atkal priecājamies. Tas tāpēc lai no mums nepazustu prieka hormons serotonīns un dopamīns. Trenējamies priecāties arī par vienkāršo. Ne tikai gaidīt visu mūžu Lielo Laimi.
Fiziska slodze vairo enerģiju. Tai jābūt Jums tīkamai, citādi tam nav jēgas, jo māniet paši sevi. Arī garas pastaigas, darbs dārzā ir fiziska slodze. Centieties būt aktīvi, enerģiski. Kaut vai arī mazliet. Mazliet ir daudz vairāk nekā nemaz. Iespējams pēc kāda laika mazliet pāraugs par daudz un nespēsiet bez tā vairs iztikt.
Šo dzīvi Jūs dzīvojat vienreiz, vismaz šajā sastāvā. Ja Jums neder šis sastāvs, lai justos labi, pašpietiekami, mainiet to!
Iemācieties pateikt Nē! situācijās, kad Jūsu iekšējais Es saka Nē!.
Iemācieties saprast vai konkrētais stress ir tā vērts, lai Jūsos atkal izsauktos panika. Ja nav, tad pasakiet sev Stop! Pietiek! - es eju citu ceļu, daudz labāku priekš manis!

Un pats pozitīvākais par panikas lēkmēm

Izrādās ir kaut kas pozitīvs saistībā ar panikas lēkmēm.

Lai arī panikas lēkmes laikā piedzīvotās fiziskās sajūtas šķiet ļoti biedējošas un atmiņā ilgi paliekošas, pati par sevi tā nerada reālus draudus cilvēka veselībai un dzīvībai. Tātad cilvēks nevar nomirt, nevar zaudēt paškontroli (sajukt prātā).
Veģetatīvā nervu sistēma neatbild par iespēju “sajukt prātā”( par to atbild centrālā nervu sistēma un pavisam citi mehānismi). Tā tikai traucējošie iedarbojas uz dažādiem cilvēka orgāniem.

Uztversim panikas lēkmes, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumus kā parastu saslimšanu, kura kopumā ne ar ko neatšķiras no piemēram asinsspiediena problēmām, cukura diabēta, artrīta (cilvēki pie šīm slimībām patstāvīgi lieto medikamentus). Kāpēc, ja kāds salauž roku, lepni par to visiem paziņo? Jo vairāk runāsim par to ar sabiedrību, jo arī paši tad nejutīsimies kā no citas planētas ieradušies un nesdami sevī kādu šaušalīgu slimību.

Cilvēkiem, kuri ir piedzīvojuši panikas lēkmes vairumā gadījumu ir labāki veselības rādītāji nekā vidusmēra cilvēkam.
Panikas lēkmes norūda un padara stiprāku organismu. Sirdsdarbība lēkmes laikā ir tāda pati kā stipras fiziskas slodzes laikā.

Panikas lēkmes liek mums mainīties uz labo. Mēs sākam interesēties vairāk paši par sevi, par cilvēka psiholoģisko pasauli. Izprotam labāk citus.
Padomāt, kāpēc ar mani tā notiek? Mēs meklējam atbildes uz mūs interesējošiem jautājumiem, izzinām sevi, vairāk uzticamies savām sajūtām nevis sabiedrības uzspiestajām dogmām. Dzīve mainās, nav rutīnas, mīlam dzīvi tādu kāda mums tā ir un mīlam paši sevi tādi kādi esam!

Šī iespējams nebūs pati ideālākā formula panikas lēkmju uzvarēšanai, jo tāda vēl nav izgudrota, bet daudz no iepriekš minētā ir palīdzējis cilvēkiem, kuriem ir vai bija panikas lēkmes un veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi.
Visu cieņu teorijai par panikas lēkmēm un noliecu galvu kad sastopos ar pieredzi par šo jautājumu.

Everita Puče, www.vegdist.lv Lai visiem veicas!