Sadarbība: 
 
Vieta, kur apspriesties
par veģetatīvo distoniju:

  http://vdist.join.lv/f/
               


www.psihoterapeitesprakse.lv
psihoterapeite Aiga Abožina


www.lailasprakse.lv
Lailas Kalniņas privātprakse




 

Nebaidies lūgt palīdzību!

Runā ar cilvēkiem, kuriem Tu uzticies - draugiem, ģimenes locekļiem, cilvēkiem, kuri profesionāli par Tevi rūpējas. Negaidi, ka cilvēki Tev zvanīs, dari to pats. Pat draudzīgi pārmīts vārds ar kaimiņu var Tavu dienu darīt gaišāku. Pēc iespējas vairāk iesaistoties dažādās aktivitātēs, kuras vienlaicīgi mazinās Tavu koncentrēšanos uz dažādajām problēmām, Tu vari iegūt pilnvērtīgāku un daudzreiz interesantāku dzīvi. Atceries, ka palīdzība vienmēr ir pieejama.
     Sākumā aprunājies ar savu ārstu. Viņš Tev palīdzēs izprast, vai Tava problēma patiesi ir saistīta ar veģetatīvi distoniju. Tavs ārsts var arī ieteikt Tev speciālistu. Ja gadījumā Tev nav sava ģimenes ārsta, tad meklē informāciju šīs mājas lapas sadāļā "Speciālisti". #

 Nebaidies lūgt palīdzību!

Vislietderīgāko atbalstu pārmaiņu procesā var sniegt neitrāla, objektīva persona, piemēram, psihoterapeits vai pārmaiņu treneris, jo iesaistītajiem vienmēr ir subjektīvs skatījums. Līdzcilvēki uz risināmo situāciju pārnes savu personīgo skatījumu, pieredzi un bailes. Profesionālim šīs pārneses nav. Viņš zina, ka neviena situācija nav bezcerīga un to iespējams risināt. Par laimi, sen pagājuši laiki, kad šāda palīdzības lūgšana šķita apkaunojoša vai slēpjama. Pat sabiedrībā pazīstamas dāmas nekautrējas atzīt, ka izmantojušas psihologa palīdzību. Liene Stepena atklāj, ka „juku laikos” viņai noderējusi profesionāļa palīdzība: „Pilnīgi kā apburtā lokā — redzu tikai vienu risinājumu, bet jūtu, ka tā nevar būt, jābūt vēl kādai izejai. Cilvēks no malas, uzklausot to situāciju, kurā atrodies, noteikti var palīdzēt saprast, kā tālāk rīkoties.”
Raidījuma „Bez tabu” vadītāja Evelīna Strazdiņa, kas piedzīvojusi šķiršanos un laimīgi apprecējusies otrreiz, piekrīt, ka, nonākot strupceļā, „atliek griezties atpakaļ vai meklēt citu ceļu”. Viņa ir pārliecināta, ka dzīvē vienmēr ir kāda sānieliņa, pa kuru vari izmukt. „Ej pa tādu mazu ieliņu un domā, kur gan esmu nonākusi. Bet izrādās — galā ir ziedoša pļava... Mēs jau nevaram to iepriekš zināt. Tāpēc nevajag baidīties! Galu galā — tāpēc ir cilvēki, kas regulē satiksmi. Es arī meklēju palīdzību, kad jūtos apmaldījusies. Saucu „Palīdziet man!” — sākot no draugiem un beidzot ar cilvēkiem, kuriem tā tiešām ir profesija.”
http://www.kasjauns.lv/ #