Sadarbība: 

Forums par veģetatīvo distoniju:

http://vdist.join.lv/f/topic/2/forums-ir-atverts/


                                                    


Kas ir veģetatīvā distonija, panikas lēkmes?


                                       

                                            VEĢETATĪVĀ DISTONIJA un PANIKAS LĒKMES

 

 Kā nokļūstam līdz VEĢETATĪVAJAI DISTONIJAI, PANIKAS LĒKMĒM?


Radot disbalansu veģetatīvajā nervu sistēmā sastopamies ar veģetatīvo distoniju vai somotaformu veģetatīvo disfunkciju, kas savukārt izraisa panikas lēkmes.

Veģetatīvās nervu sistēmas disbalansu rada:

Pārslodze darbā, skolā, mājās

Psiholoģiska spriedze darbā, ģimenē, savstarpējās attiecībās (mīļotais cilvēks)

Patstāvīgas finansiālas problēmas

Tuva cilvēka zaudējums, nāve

Netiek atvēlēts pietiekošs laiks fiziskajai atpūtai, garīgajai atpūtai - grāmatas, kino, mūzika, māksla ...

Zems pašapziņas vērtējums

Trauksmaina attieksme pret dzīvi. Uzskats, ka dzīvē viss notiek haotiski, un ka ikvienā mirklī ar tevi vai kādu no tev tuviem un mīļiem var notikt kaut kas ļoti slikts


Pastiprināta vēlme būt labākajam (pirmajam) it visā

 Uzskats, ka, lai cik labi arī tev dzīvē ietu, tu nevari justies drošs, jo visam jābūt līdzsvarā (ja daudz priecāsies, tad nāksies arī daudz bēdāties)


Vēlme izpatikt visiem, patikt visiem un būt ar VISIEM labās attiecībās

Nespēja pateikt vārdu "Nē!", situācijās kad tas būtu nepieciešams

Garīgo vajadzību aizvietošana ar materiāliem labumiem

Pārspīlēta vēlme kontrolēt it visu savā dzīvē


 VEĢETATĪVĀS DISTONIJAS,  PANIKAS LĒKMES simptomi!

Veģetatīvās distonijas un Panikas lēkmes simptomi ir ļoti līdzīgi. Ļoti retos gadījumos visi šie simtomi notiek vienlaicīgi, biežāk 2-3 simptomi vienlaicīgi:

Grūtības koncentrēties

Neskaidra, „dulla” galva

Reibonis, šķiet, ka apkārt viss viļņojas-līgojas

 Sirds pārsitieni; spiedoša sajūta sirds apvidū

Elpas trūkums, nevar pietiekoši dziļi ievilkt elpu, žņaugšanas sajūta kaklā


Sāpes krūtīs - nevar fiziski ne ieelpot ne izelpot

Ilgstošs nespēks

Roku trīce

Kāju trīce

 Muskuļu spriedze, krampji


Paaugstināts asinsspiediens, straujas asinsspiediena svārstības

Paaugstināta ķermeņa temperatūra, pat līdz 38,0

Ilgstošas sūdzības par kuņģa-zarnu traktu

 Ilgstoša trauksmes un baiļu sajūta


Ilgstošs bezmiegs

Karstuma viļņi, pastiprināta svīšana

Panikas lēkmes laikā „pirmssamaņas zaudēšanas sajūta” vai ģībšana

  Bailes iziet no mājas
 
Grūtības, bailes nokļūt no punkta A līdz B un atpakaļ


Kur vērsties pēc palīdzības VEĢETATĪVĀS DISTONIJAS, PANIKAS LĒKMJU gadījumā?


Ģimene vai draugs. Atrast atbalsta personu, kurš palīdzēs nokļūt līdz ārstam. Nekautrējieties lūgt palīdzību!

Ģimenes ārsts

Neirologs

Psihiatrs-psihoterapeits

  Psihoterapeits

Psihologs

 

PAŠPALĪDZĪBA

Nevilcināties un doties pie ārsta, lai neielaistu veģetatīvās distonijas simptomu izpausmes biežumu

Atņemt bailēm spēku: 

mēģināt nebēgt no bailēm (neizvairīties no noteiktām vietām, kur kādreiz palicis slikti utml.)
mēģināt nemeklēt apiešanas manevrus (meklēt alternatīvas, lai tikai nebrauktu ar sabiedrisko transportu, neietu uz kādu masu pasākumu utml.)
mēģināt visu laiku nedomāt par savām pašsajūtām, atrast nodarbes, kuras novirza Jūsu uzmanību no tā
panikas lēkmes gadījumā mēģināt pārslēgt savu uzmanību uz kaut ko citu
mēģināt pārstāt nemitīgi pētīt savu veselības stāvokli un bez nepieciešamības apmeklēt ārstus
mēģināt pārstāt pielāgoties savai trauksmei
nelietot medikamentus, ja vien tos nav nozīmējis ārsts
mēģināt pārstāt nepaļauties uz sevi

Iespējams, ka Bailes ir nelāgs ieradums jeb uzvedības modelis, kuru regulāri nepraktizējot, tas pārstāj darboties. Līdz ar to iespējams, ka VD simptomi izzūd

Panikas lēkmes brīdī:

 pielietot apgūtos elpošanas vingrinājumus
mēģināt atslābināt visus ķermeņa muskuļus
mēģināt novērst uzmanību no panikas lēkmes
lietot medikamentus, ja tos Jums ir izrakstījis ārsts


Vai iespējams „jebkad un uz visiem laikiem” atbrīvoties

no VEĢETATĪVĀS DISTONIJAS, PANIKAS LĒKMĒM?


100% „Jā” atbilde un garantija, ka veģetatīvās distonijas simptomi nekad vairāk neatkārtosies - nav iespējama


 Kā dzīvot tālāk ar VEĢETATĪVĀS DISTONIJU, PANIKAS LĒKMĒM?


Baudīt katru dienu kā vienīgo! 
 

Pateikt katrai dienai Paldies, ka tā ir nodzīvota!

 
  Atrast sev interesējošu, patīkamu nodarbi
 
 
Esi pamanījis, ka dzīvē ir vēl daudz kā cita interesanta, ko biji darījis līdz šim?
 

Cienīt sev nepieņemamu viedokli

Izejot cauri veģetatīvās distonijas „pasākumam” tev ir uzkrāta liela pieredze dažādos jautājumos, palīdzi citiem!

 Soli pa solim intensīvi strādājot ar sevi un izanalizējot savu dzīvi, mēģināt atbrīvoties no ilgu gadu laikā mākslīgi radītu baiļu ietekmes savā dzīvē
 
 
Ļaujiet uzplaukt savai patiesajai mīlestībai pret sevi, pret apkārtējiem, pret dabu, pret Visumu. Pret VISU!
 
 
Tu esi ieskatījies sevī, atradis jaunas sajūtas, domas, spēku! Tu mainies! Tu esi labāks! *
 
                                        _______________________________________________
 



  Kā atbrīvoties no veģetatīvās distonijas?

 Inga Lubāne - Krīžu un psihoterapijas centra „Taka" www.centrstaka psiholoģe, psihoterapeite.
 

Veģetatīvā distonija ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, kas izpaužas ar tādiem simptomiem kā sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, sarkšana un bālums, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Fiziskās izjūtas papildina paniskas bailes nomirt vai sajukt prātā.Lai arī izjūtas ir ļoti reālas un ķermeniskas, šajā gadījumā simptomus rada nevis fiziska saslimšana, bet nervu sistēmas uzbudinājums.

Veģetatīvā nervu sistēma ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, kā arī regulē vielmaiņu. Nervu sistēmas svārstības var izraisīt nepatīkamas emocijas, stress, pārslodze. Līdzsvaru visbiežāk izjauc ilgstošas neatrisinātas problēmas, pārstrādāšanās, konfliktsituācijas, nepatīkami pārdzīvojumi, psiholoģiskas traumas, neapmierinātība ar sevi un citas dzīves situācijas, kas rada emocionālu spriedzi.

Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi var būt vieglā formā un īslaicīgi, bet var radīt nopietnas problēmas un būtiski pazemināt dzīves kvalitāti.

Pirmām kārtām par simptomiem būtu jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu, lai viņš nepieciešamības gadījumā nozīmē analīzes un izmeklējumus. Ja izmeklējumi neuzrāda nekādus somatiskus traucējumus, tas liecina, ka simptomu izcelsme ir saistīta ar dzīvesveidu un psiholoģiskiem faktoriem.

Šajā gadījumā ir svarīgi samazināt stresa līmeni - atvieglot darba režīmu, samazināt mājas pienākumus, sākt sportot (īpaši palīdz peldēšana, joga), pabūt dabā, pievērsties mūzikai un mākslai, atrast sev patīkamu aizraušanos, doties ceļojumā, izvēlēties veselīgu pārtiku, ievērot miega un atpūtas režīmu. Tas nozīmē - parūpēties par sevi. Svarīgi ir atrisināt ieilgušas konfliktsituācijas vai atrast veidu, kā mazināt to ietekmi. Ar šo uzdevumu var tikt galā paša spēkiem, aprunāties ar draugiem vai nepieciešamības gadījumā meklēt risinājumus pie psihologa.

 Ir ieteicams izveidot rīcības plānu, ko darīt panikas lēkmes laikā, kad simptomi saasinās - kas palīdz, ko var darīt, lai nomierinātos (elpošanas vingrinājumi, pašiedvesma, uzmanības pārvirzīšana, savu resursu apzināšanās u.c.). Plānu var veidot patstāvīgi vai kopā ar psihologu.

Dziļāk izprast simptomu parādīšanos, to nozīmi un veikt būtiskākas izmaiņas savā pašsajūtā palīdzēs psihoterapija. Situācijā, ja simptomi ir parādījušies nesen un saistās ar pēdējā laika notikumiem dzīvē, terapija var dot labus rezultātus jau salīdzinoši īsā laikā. Ja simptomi ir ilgstoši, arī psihoterapija var prasīt ilgāku laiku, lai sasniegtu jūtamus un stabilus rezultātus. Psihoterapija nav brīnumlīdzeklis, bet tas ir efektīvākais palīdzības veids psiholoģisko problēmu risināšanā.

Gadījumos, kad simptomi ir pārlieku nomocījuši, iespējams papildus darbam ar sevi lietot medikamentozu terapiju. Tomēr jāatceras, ka zāles ir iejaukšanās, kas var samazināt simptomu intensitāti, bet nepalīdz mainīt pašu dzīves situāciju. Simptomi var būt vienīgais veids, kā organisms spēj signalizēt par problēmām.*

 

Somotaforma veģetatīva disfunkcija

Viss sākas pēkšņi - sirdsklauves, elpas tūkums, drebuļi, svīšana, reiboņi, slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes sirdī, krūtīs. Jūs nesaprotiet, kas ar Jums notiek, Jūs pārņem paniskas bailes, ka tūlīt piedzīvosiet sirdslēkmi, ka nomirsiet vai sajuksiet prātā. Visdrīzāk, šādā stāvoklī Jūs sauciet neatliekamo palīdzību, kas iedod nomierinošas zāles un iesaka griezties pie ģimenes ārsta. Jūs atkārtoti veiciet izmeklējumus pie dažāda profila ārstiem, izvēloties vislabākos speciālistus. Ārsti Jūs atzīst par pilnīgi veselu vai atrod nelielas problēmas, kas tomēr nevar būt iemesls tik saasinātām izjūtām. Jums tiek noteikta diagnoze – somatoforma veģetatīva disfunkcija (jeb veģetatīva distonija, veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi vai arī ārsts paskaidro vienkārši – „tas no nerviem”).

Veģetatīvā nervu sistēma ir nervu sistēmas daļa, kas ietekmē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānu, izvadorgānu, dzimumorgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, kā arī regulē vielmaiņu. Veģetatīvo nervu sistēmu mēs nevaram ietekmēt apzināti, tomēr tās darbība ir ļoti saistīta ar cilvēka psihisko stāvokli. Emocijas var izraisīt veģetatīvās nervu sistēmas svārstības, piemēram, dusmās vai bailes palielinās vai samazinās asinsvadu plašums un cilvēks nosarkst vai nobāl, sākas sirdsklauves, pastiprinās sviedru dziedzeru darbība.

Nosakot diagnozi „somatoforma veģetatīva disfunkcija”, pirmkārt, tiek ņemtas vērā pazīmes, kas liecina par veģetatīvās nervu sistēmas uzbudinājumu – sirdsklauves, svīšana, trīce, sarkšana, bālēšana; otrkārt, sūdzības par kāda orgāna vai orgānu sistēmas darbību, kas var būt atšķirīgas (piemēram, cilvēks var sūdzēties par sirdsdarbības traucējumiem; problēmām ar vēderu; elpas trūkumu un aizdusu; izvadorgānu darbības traucējumiem u.c.); treškārt, izmeklējumi neatrod nekādu objektīvu pamatu šādām sūdzībām.

Iemesls veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcijai visbiežāk ir ilgstošs vai akūts stress, pārpūle, fizisks un emocionāls izsīkums, konflikti cilvēka iekšējā pasaulē. Tā var būt pārmērīga slodze darbā, konfliktsituācija ģimenē, šķiršanās, konfrontācija ar nāvi zaudējot tuvinieku vai piedzīvojot smagas veselības problēmas, pašpārmetumi un neapmierinātība ar sevi u.c. Reizēm nav iespējams identificēt kādu konkrētu redzamu iemeslu, tikai ilgstošas terapijas gaitā, saliekt kā mozaīku no maziem gabaliņiem cilvēka dzīves kopējo bildi, tajā var ieraudzīt disfunkcijas vietu.

Veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi var būt vieglā formā, īslaicīgi un pāriet paši no sevis. Palīdz stresa samazināšana, jauni pozitīvi iespaidi, miers, atpūta. Ja simptomi atkārtojas un kļūst traucējoši, cilvēks sāk meklēt palīdzību. Šeit aprakstīšu iespējamos darbības virzienus, lai sev palīdzētu.

1. Informētība par veģetatīvās nervu sistēmas traucējumiem palīdz cilvēkam saprast, kas ar viņu notiek, un mazināt spriedzi, jo nekas nevar būt smagāks kā neziņa un ļaunas priekšnojautas. Informāciju var sniegt ģimenes ārsts vai jebkurš speciālists, kurš ir noteicis šo diagnozi, kā arī psihoterapeits. Informētība ļauj saprast, ka simptomus rada veģetatīvā nervu sistēma, nevis somatiska saslimšana, tātad nav iespējams nomirt, piedzīvot infarktu vai insultu, no tā nevar sajukt prātā. Jūs neesiet viens, kas cieš no veģetatīvas distonijas, ir arī citi cilvēki, kuriem vieglākā vai smagākā formā ir līdzīgi traucējumi. Par to variet pārliecināties dažādās diskusiju lapās internetā.
 
2. Svarīgi ir pārdomāt, kā palīdzēt sev brīdī, kad simptomi saasinās. Jūs variet atgādināt sev, ka nekas slikts nevar notikt; ka simptomus provocē veģetatīvā nervu sistēma un pastiprina bailes, tā nav nāvējoša slimība; ka arī iepriekšējās reizēs izjūtas bija līdzīgas, bet nekas slikts ar Jums nenotika; ka pēc brīža saasinājums beigsies. Variet pamēģināt novērtēt savu stāvokli 10 ballu sistēmā – cik spēcīgas ir bailes (0-10), cik intensīvi fiziskie simptomi (0-10), uz cik ballēm esiet pārliecināts, ka notiks kaut kas slikts, kādi ir pierādījumi, ka tas nenotiks. Varbūt, gluži pretēji, Jums palīdz uzmanības novēršana uz kaut ko citu, kas varētu piesaistīt Jūsu interesi – piezvaniet kādam draugam un aprunājieties, pievērsieties atvaļinājums plānošanai vai stādiet sarakstu, kas jāpērk vakariņām. Variet pamēģināt nomierināties ar elpošanas palīdzību – mēģināt elpot dziļi un mierīgi. Ieteicams savlaicīgi izstrādāt rīcības plānu – ko darīsiet, ja sāksies panikas lēkme.

3. Pārdomājiet, ko Jūs variet un gribiet mainīt savā dzīvē, lai justos labāk. Traucējumi liecina par Jūsu veģetatīvās nervu sistēmas jūtīgumu un pārpūli. Tātad nozīmīga ir stresa samazināšana un pasākumi, kas nostiprina nervu sistēmu. Bieži cilvēkiem palīdz uz kādu laiku atvieglots darba režīma, atbildības samazināšana darbā vai ģimenē, sportošana (īpaši peldēšana, joga), daba, mūzika un māksla, ceļojums, aizraušanās. Svarīgi ir izvēlēties veselīgu pārtiku, ievērot miega un atpūtas režīmu. Paša spēkiem ir iespējams atveseļoties vai mazināt simptomu spēku, līdz tie vairs būtiski netraucē. Ja simptomi neatkāpjas vai arī atgriežas atkal un atkal, tad ir risks, ka ar laiku tie kļūs par būtisku, reizēm pat nozīmīgāko dzīves daļu. Tādā gadījumā ļoti ieteicams laicīgi meklēt profesionāla psihoterapeita palīdzību.

4. Ārsts var Jums izrakstīt medikamentus – lietošanai brīžos, kad jūtaties īpaši slikti, vai ārstēšanas kursu ar antidepresantiem. Lūdziet ārsts, lai viņš izskaidro zāļu iedarbību un sagaidāmo rezultātu. Medikamenti var atvieglot stāvokli, ja simptomi Jūs ir pārlieku nomocījuši. Izvēloties lietot zāles, ir svarīgi, vai Jūs vēlaties to darīt un vai ticiet to iedarbībai.

5. Griezieties pie psihoterapeita. Situācijā, ja simptomi ir parādījušies nesen un saistās ar pēdējā laika notikumiem dzīvē, psihoterapija var dot labus rezultātus jau salīdzinoši īsā laikā. Ja simptomi ir ilgstoši, arī psihoterapija var prasīt ilgāku laiku, lai sasniegtu jūtamus un stabilus rezultātus. Pirmais solis psihoterapijā ir nonākt pie izpratnes, ka fiziskie simptomi ir saistīti ar cilvēka dvēseli un viņa dzīvi. Psihoterapija maz palīdzēs, ja cilvēks ir pārliecināts, ka psihoterapeitam ir jāizārstē viņa slimība un nevēlas pievērsties pats sev. Psihoterapeita uzdevums nav izārstēt simptomus, bet palīdzēt cilvēkam kļūt veselākam, nereti tieši pateicoties simptomiem, kas parāda, ka kaut kas nav kārtībā ar dzīvi.
Kāda kliente, atbildot uz psihoterapeita jautājumu, kas viņas dzīvē mainījies, kopš viņai ir veģetatīvās nervu sistēmas traucējumi, atbildēja, ka vairs nekontrolē visu un visus, nejaucas savu bērnu dzīvē, nekomandē vīru, jo tam vairs nav spēka. Psihoterapija nav brīnumlīdzeklis, bet tas ir efektīvākais palīdzības veids emocionālo problēmu risināšanā. *