Sadarbība: 
 
Vieta, kur apspriesties
par veģetatīvo distoniju:

 http://vdist.join.lv/f/
               


www.psihoterapeitesprakse.lv
psihoterapeite Aiga Abožina

www.lailasprakse.lv
psihoterapeite Laila Kalniņa


www.tija-yoga.1s.lv



www.centrstaka.lv

Cilvēka nervu sistēma

Cilvēka nervu sistēma

Ja cilvēks ir vesels, viņa organisms darbojas saskaņoti. Vesela cilvēka organisms ir integrāla sistēma. Šo sistēmu saskaņo un regulē vairāki mehānismi Svarīgākais no tiem ir nervusistēma.
•    Nervusistēma organismā uztur sakarus starp orgāniem un to sistēmām, saskaņo to darbību.
•    Nervusistēma nodrošina organisma atbildreakciju uz ārējās vides kairinājumu.
•    Nervusistēma reaģē uz pārmaiņām cilvēka iekšējā vidē.
Nervusistēma sastāv no vairākām daļām, Šķir centrālo un perifērisko, kā arī veģetatīvo jeb autonomo nervu sistēmu.

Centrālā nervu sistēma (CNS)
sastāv no galvas un muguras smadzenēm. Šai sistēmā notiek visu ienākošo signālu (kairinājumu) analīze, pārstrāde un tiek dots impulss — signāls, kā uz kairinājumu reaģēt. CNS ir kompakta un blīva. CNS ir vairāk aizsargāta pret kaitīgu faktoru iedarbību. Tai ir kaula aizsargbarjera — galvaskauss aptver galvas smadzenes, bet muguras smadzenes atrodas mugurkaula kanālā. Efektīvu aizsargfunkciju veic hematoencefāliskā barjera, ko veido asinsvada siena, smadzeņu apvalki un speciālas glijas šūnas smadzenēs. Galvas un muguras smadzenes ir vislabāk un intensīvāk apasiņotie orgāni cilvēka ķermenī.
Perifēriskā nervusistēma (PNS)
novada visus signālus (kairinājumus) no to rašanās vietas (receptoriem) līdz CNS. PNS arī vada visus signālus — komandas no CNS līdz realizācijas vietai — efektoram. PNS ir izkliedēta visos audos. PNS nav kaulu aizsarga. Līdzīgi hematoencefāliskai barjerai nervam ir hematoneirītiskā barjera. Taču tā ir ar lielāku kaitīgu vielu caurlaidības spēju. PNS daudz vairāk pakļauta blakusaudu ietekmei — kaulu, saišu, muskuļu, cīpslu, asinsvadu pārmaiņas un patoloģiski veidojumi tajos var bojāt PNS šķiedras. PNS barošanu nodrošina sīki asinsvadi, kas atrodas nervu saistaudu apvalkos. Šie asinsvadi daudz vairāk cieš sistēmisku, asinsvadu un vielmaiņas slimību gadījumā.
Veģetatīvā jeb autonomā nervusistēma
ir specifiska nervu sistēmas daļa, kas nodrošina iekšējo orgānu (kuņģa, nieru, aizkuņģa dziedzera, zarnu, sirds) darbības regulāciju. Veģetatīvā nervusistēma ir gan centrālās, gan perifēriskās nervu sistēmas daļa. Veģetatīvo nervu sistēmu iedala simpātiskā un parasimpātiskā sistēmā.*

VEĢETATĪVĀ NERVU SISTĒMA autonomā nervusistēma

Latīņu val.: systema nervosum vegetativum. Skaidrojums: lat. vegere rosināt; būt darbīgam

Nervu sistēmas daļa, kas inervē asinsrites, elpošanas, gremošanas orgānus, izvadorgānus, dzimumorgānus un iekšējās sekrēcijas dziedzerus, kā arī regulē vielmaiņu.
Funkcijas, ko regulē autonomā nervusistēma, nevar apzināti izraisīt vai pārtraukt, tomēr autonomā nervusistēma darbība, tāpat kā visas pārējās
nervu sistēmas darbība, pakļauta galvas smadzeņu garozas ietekmei. Starp cilv. psih. stāvokli un autonomā nervu sistēma pastāv cieša mijiedarbība.
Dažādi emocionāli stāvokļi var izraisīt veģetatīvo funkciju svārstības, piem., dusmās, bailēs mainās
sejas asinsvadu plašums (cilv. piesarkst vai nobāl), iestājas sirdsklauves, pastiprinās sviedru dziedzeru darbība.
Veģetatīvo
nervu sistēmu veido gk. kustību jeb eferentās nervu šūnas (neironi); tās ierosina jušanas (aferentie) impulsi, kas nāk pa muguras smadzeņu jušanas jeb aferentajiem nerviem.
Katru uz perifēriju ejošo autonomā nervusistēma
nervu ceļu veido 2 nervu šūnas. Pirmās šūnas (preganglionārā neirona) ķermenis atrodas vidussmadzenēs, iegarenajās vai muguras smadzenēs. Tās izaugums (neirīts) iet uz nervu šūnu sakopojumiem — ganglijiem jeb mezgliem, kas atrodas ārpus CNS. Šeit izaugumi kontaktējas ar otro nervu šūnu (postganglionāro neironu). kuras izaugumi sasniedz inervējamo orgānu.
Ganglijos notiek
nervu impulsu multiplikācija, t.i., nervu impulss, ko ganglijs saņem no CNS pa vienu nervu šūnu, tiek pārslēgts uz vairākām perifēriskām nervu šūnām.
autonomā nervusistēma iedala 2 daļās: simpātiskajā un parasimpātiskajā. Iedalījuma pamatā ir šo daļu farmakoloģiskās un
fiziol. atšķirības. autonomā nervusistēma simpātiskā daļa stimulē orgāna darbību, aktīvās enerģijas izlietošanu, bet parasimpātiskā daļa palēnina orgāna darbību, veicina potenciālās enerģijas uzkrāšanu, t.i., sekmē barības vielu uzņemšanu un uzkrāšanu; piem., simpātiskā nervusistēma sirdsdarbību paātrina, bet parasimpātiskā — palēnina. Lai orgāns varētu darboties normāli dažādos mainīgos fiziol. stāvokļos, starp abām autonomā nervusistēma daļām jābūt noteiktam līdzsvaram.
Gandrīz visiem orgāniem ir divkārša inervācija: simpātiskā un parasimpātiskā (sviedru dziedzerus,
virsnieru serdi inervē tikai simpātiskā daļa). Simpātiskās nervu sistēmas centrālā daļa atrodas muguras smadzeņu krūšu un daļēji jostas daļas pelēkās vielas sānragos. Simpātiskās nervu sistēmas šūnu izaugumi iziet no muguras smadzenēm priekšējo saknīšu sastāvā, pēc tam atdalās no tām t.s. savienotājzaru veidā un iet uz simpātisko stumbru (truncus sympathicus), ko veido daudzi savstarpēji savienoti gangliji.
No simpātiskā stumbra ganglijiem
nervu šķiedras pa savienotājzariem pievienojas vai nu muguras smadzeņu nerviem, vai asinsvadiem, veidojot ap tiem bagātīgus pinumus, un tā nonāk visos orgānos. Simpātiskā nervusistēma paātrina sirdsdarbību, paplašina acu zīlītes, sašaurina asinsvadus , samazina dziedzeru sekrēciju, pavājina zarnu peristaltiku.
Parasimpātiskās
nervu sistēmas centri atrodas iegarenajās smadzenēs, vidussmadzenēs un muguras smadzeņu krustu daļā. Parasimpātiskās šķiedras, kas sākas iegareno smadzeņu un vidussmadzeņu šūnās, pievienojas acs kustībunervam, sejas nervam, mēles un rīklesnervam, klejotājnervam.
Parasimpātiskās šķiedras, kas ietilpst
acs kustību nervā, inervē zīlītes sašaurinātājmuskuli un acs akomodācijas muskuli. Šķiedras, kas ietilpst sejasnervā un mēles un rīklesnervā, pastiprina asaru dziedzera un siekalu dziedzeru darbību.
Klejotājnerva parasimpātiskās šķiedras palēnina
sirdsdarbību, sašaurina bronhus, pastiprina aknu un aizkuņģa dziedzera darbību, kā arī zarnuperistaltiku. Parasimpātiskās nervu sistēmas krustu daļa inervē mazā iegurņa orgānus (resnās zarnas beigu daļu, urīnpūsli, dzimumorgānus).

http://www.neslimo.lv/