Sadarbība: 
 
Vieta, kur apspriesties
par veģetatīvo distoniju:

 http://vdist.join.lv/f/
               


www.psihoterapeitesprakse.lv
psihoterapeite Aiga Abožina

www.lailasprakse.lv
psihoterapeite Laila Kalniņa


www.tija-yoga.1s.lv



www.centrstaka.lv

Fobijas

  • Modernās fobijas

 

www.medicina.lv Uldis Krastiņš jn.

Agrāk cilvēki vairāk baidījās no vilciena vai telefona, savukārt mūsdienās bailes izraisa ģenētiski modificēta pārtika, terorakti, datorvīrusi, mikroviļņi, megapoles utt. Šīs bailes ir civilizācijas attīstības sekas. Fobiju skaits aug, attīstoties zinātnei, ieviešot jaunas tehnoloģijas un medikamentus, raksta žurnāls «Zdorovje».

Dažas mūsdienu fobijas

Amaksofobija — bailes vadīt auto.
Atomozofobija — bailes no kodolsprādziena.
Aerofobija — bailes lidot ar lidmašīnu.
Batofobija — bailes no debesskrāpjiem.
Vakcinofobija — bailes no vakcinācijas.
Demofobija — bailes no pūļa.
Dromofobija — bailes no satiksmes.
Kiberofobija — bailes no datoriem.
Radiofobija — bailes no radiācijas.
Siderodromofobija — bailes izmantot dzelzceļu.
Aidofobija — bailes no AIDS.
Elektrofobija — bailes no elektroierīcēm.
Panofobija — bailes no dažādiem iespējamiem notikumiem.

Visas šīs bailes var nosaukt par neofobiju jeb bailēm no jaunā. Nav šaubu, ka veselīgs konservatīvisms par ļaunu nenāk — tā ir viena no pašsaglabāšanās instinkta izpausmēm, kas cilvēkam piemīt no dabas. Iespējams, tieši šis instinkts ļāvis cilvēkam izdzīvot. Slikti, ka mūsu bailes tiek uzkurinātas, turklāt — kā nekad agrāk.

Pasaule ir baisa un šausmīga — to nemitīgi un savtīgi uzsver plašsaziņas līdzekļi. Bailes ir primitīva izjūta. Tādēļ vieglākais veids, kā presei un tālraidei piesaistīt sev ļaužu uzmanību, ir manipulēt ar instinktiem vai, vienkārši sakot, pamatīgi nobiedēt. Ne velti televīzijas ziņas vienmēr sākas ar nelāgo — tik un tik uzspridzināti, tur un tur plosījusies vētra, zemestrīce, izplatās tāda un tāda jauna nāvējoša epidēmija — tā nemanot jūs jau esat pielipis ekrānam, un plašsaziņas līdzekļi savu ir panākuši.

Viegli iespaidojamiem, emocionāliem cilvēkiem ātri rodas baiļu izjūta. Ārsta palīdzība šādiem cilvēkiem nav vajadzīga, jo parasti bailes izzūd, līdzko tās izraisījusī ziņa zaudē aktualitāti. Turpretī, piemēram, agorafobijas (patoloģiskas bailes atrasties ārpus mājas) gadījumā bailes ne vien nepāriet, bet turpina pieaugt.

Parasti bailes pāriet

Ja televizorā redzētais cilvēku nobiedē, bailes pēc kāda laika parasti pāriet. Tomēr mēdz būt arī otrādi — bailes var turpināties un pastāvīgi nomākt. Ja tā notiek un uzmācas šaušalīgas iedomas, noteikti jāvēršas pie ārsta. Profesionāļa palīdzība jāmeklē, ja bailes šķiet neizskaidrojamas un traucē ierasto dzīvi.

Bailes var pārņemt arī masas, iespējama pat baiļu epidēmija. Šajā gadījumā epidēmijai nav ārēju simptomu, taču tā ir cilvēku galvās. Parasti šai parādībā vainojami plašsaziņas līdzekļi. Piemērs ir govju trakuma slimība, kuras laikā plašsaziņas līdzekļi radīja masveida baiļu izjūtu, kaut arī iespējas saslimt bija ārkārtīgi niecīgas.

Fobijas mainās līdz ar jaunākajām ziņām. Piemēram, līdzko parādījās ziņa, ka nav ieteicams ēst zivis, jo tajās uzkrājušies dioksīni, cilvēki aizmirsa, ka ir bīstami ēst liellopu gaļu, un sāka izvairīties no zivīm, savukārt, tā kā iepriekšējās bailes bija aizmirsušās, viņi atsāka lietot uzturā gaļu. *