- Kognitīvi biheiviorālā terapija
Mārīte Nimroda; www.psihologijaspasaule.lv
Svarīgākais nav tas, kas notiek, bet gan tas, kā mēs to uztveram un saprotam, un tas nozīmē, ka izturēšanās traucējumu cēloņus nosaka ne tik daudz tas, kas ar cilvēku notiek, bet galvenokārt tas, ko viņš pats par to domā. Kognitīvi biheiviorālā terapija ir viens no daudzajiem psihoterapijas virzieniem. Tā izveidojās no biheiviorisma skolas, un šīs pieejas empīriskie pamatojumi psiholoģiskajām problēmām atrodami jau 20.gs. gadsimta sākumā. Biheiviorālā un kognitīvā psihoterapija sākotnēji attīstījās katra atsevišķi, bet pagājušā gadsimta 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā līdz ar biheiviorālās teorijas attīstību tajā tika iekļauti vairāki citu pieeju, īpaši – kognitīvās un sociāli psiholoģiskās pieejas, atklājumi un koncepcijas, tā liekot pamatus kognitīvi biheiviorālajai terapijai.
Šīs terapijas teorētiskais pamats ir balstīts uz to, ka indivīda izturēšanos nosaka konkrētā situācija saistībā ar indivīda situācijas interpretāciju. Kognitīvi biheiviorālā terapija cilvēkam palīdz atrisināt specifiskas problēmas, izmantojot biheiviorisma, sociālās mācības teorijas, uzvedības terapijas, uz uzdevumu vērstas ārstēšanas un kognitīvi orientētas teorijas uzskatus un metodes. Tās nosaukumā – kognitīvi (lat. cognitio – izziņa) biheiviorālā (ang. behaviour – uzvedība, izturēšanās) terapija – uzsvērta domāšanas procesu ciešā saistība ar cilvēka uzvedību.
Kognitīvi biheiviorālā terapija vērsta uz to, lai klients varētu pazīt deformētas, sagrozītas domāšanas un disfunkcionālas izturēšanās modeļus. Ar sistemātiskām pārrunām, apspriešanu un rūpīgi strukturētu biheiviorālu uzdevumu klientam palīdz novērtēt un modificēt gan viņa kļūdainās domas, gan disfunkcionālo uzvedību. Problēmas formulējums tiek pārbaudīts ar mājasdarbiem un, ja nepieciešams, terapijas seansos tas tiek mainīts. Dažiem terapijas aspektiem ir lielāks biheiviorāls uzsvars, savukārt citiem – kognitīvs uzsvars.
Pirmais un, iespējams, pats galvenais kognitīvi biheiviorālās pieejas princips ir tāds, ka veidu, kā indivīds izturas, nosaka konkrētā brīža situācija un šīs situācijas interpretējums indivīda izpratnē. Fokuss tiek vērsts uz konkrētā brīža izturēšanos, ko cilvēks grib saprast vai mainīt, un to raksturo princips “šeit un tagad”. Tātad, lai atvieglotu psihisko nemieru, koriģējot kļūdainas koncepcijas un kļūdainus cilvēka iekšējos signālus, problēmas izcelsmes izpratne pārmaiņu veidošanai uzvedībā nav svarīga. Uzsvars tiek likts uz specifiskām problēmām, nevis uz globāliem vispārinājumiem. Daudzas šīs pieejas metodes tiek balstītas uz principu “šeit un tagad”, un pastāv pieņēmums, ka terapijas galvenais mērķis ir palīdzēt klientam panākt vēlamās pārmaiņas savā dzīvē. Tāpēc terapijā galvenā uzmanība tiek pievērsta iespējai izmantot apgūto jauno adaptīvo uzvedību un veidot pārmaiņas ārpus klīniskās vides.
Kognitīvi biheiviorālā terapija ir ierobežota laikā, un tai ir skaidri noteikti un specifiski mērķi, par kuriem klients un terapeits iepriekš vienojas. Šī pieeja paredz relatīvi neilgu terapijas periodu – apmēram 5 līdz 40 sesijas.
Terapeits kognitīvi biheiviorālajā terapijā atšķirībā no citām pieejām pievērš uzmanību problēmai, kuru par pamatproblēmu uzskata pats klients. Var pat teikt tā, ka kognitīvi biheiviorālajā terapijā “klients” ir problemātiskās parādības, bet ne cilvēks, ar kuru tiek strādāts. Problēma ir simptoms, ko redz terapeits. Bieži problēmas atrisinājums rodams, identificējot jeb atklājot simptomus, kas ir problemātiski.
Lai palīdzētu klientam atrisināt emocionālas vai uzvedības problēmas un atvieglotu psiholoģiskās ciešanas, terapeits kopīgi ar klientu vispirms analizē problēmas būtību, uzmanību īpaši pievēršot klienta domām un interpretācijai tieši tai brīdī, kad atbilstošā emocionālā vai uzvedības problēma izpaužas. Runājot par domām un interpretāciju (kognitīvais komponents), cilvēki mēdz izkropļot, sagrozīt realitāti, un domu secinājumi tad ir nepareizi jeb neadekvāti, domāšana – neloģiska, piemēram, tā ir anoreksijas gadījumā. Cits piemērs, kas saistīts ar ēšanas jautājumu, – pārēšanās nervozējot. Tādā gadījumā klientam ir svarīgi saprast sakarību: tad, kad nervozēju, man nepieciešams ēst, t. i., man nepieciešama nodarbošanās (biheiviorālais komponents). Šī cilvēkam nepatīkamā vai pat nepieņemamā rīcība, kad viņš nervozē, tiek aizstāta ar citu darbību, iemācoties jaunu uzvedību. Tā ir sava veida aizstāšana (sublimācija), jo kognitīvi biheiviorālajā terapijā pārmaiņu radīšanai uzvedībā problēmas izcelsmes izpratne nav svarīga – tātad saistībā ar augstāk minēto piemēru terapeits nevaicā, kāpēc klients nervozējot pārēdas. Jautājums “kāpēc?” tiek aizstāts ar jautājumiem “ko?” un “kā?”.
Kaut gan kognitīvi biheiviorālajā terapijā ar emocijām tiešā veidā netiek strādāts, tās netiek arī ignorētas. Labojot vai koriģējot nepareizos uzskatus, modificējot uzvedību, terapeits palīdz klientam attīstīt iemaņas, paņēmienus, ko viņš var izmantot un kas palīdz tikt galā ar problēmām, un rezultātā klienta emocionālais stāvoklis tiek netieši ietekmēts un uzlabots.
Kopīgajā problēmas analīzē terapeits palīdz klientam apzināties viņa reizēm maldīgās domas vai maldīgās interpretācijas attiecībā uz kādu specifisku situāciju. Vairumam cilvēku nešķiet, ka viņu domas ir neloģiskas un izkropļotas un ka viņu realitātes uztvere var atšķirties no pašas realitātes. Parasti tādos gadījumos realitāte netiek pārbaudīta un tiek pieņemti iekšējie kognitīvie procesi – automātiskās domas. Tāpēc maldīgas domāšanas identificēšanas un korekcijas process prasa, lai realitāte tiktu pārbaudīta, tas ir, pirms pieņemt savu realitāti, tā jāpārbauda, jo daudzi faktori – visvairāk raizes jeb bažas– to var izkropļot. Kaut gan automātiskās domas ir iespējams apzināt, indivīdi bieži tās neapzinās. Piemēram, nemierīgiem, raižpilniem cilvēkiem ir raksturīgas briesmu gaidas, viņi domā, ka notiks kaut kas slikts,– šādu indivīdu automātiskās domas katastrofizē lietas. Šīs automātiskās domas atspoguļo klienta situācijas novērtējumu, nevis faktisko situāciju. Tāpēc tās ir neadaptīvas domas, tās traucē, apgrūtina klienta spēju tikt galā ar dzīves problēmām. Turklāt automātiskās domas iespaido jūtas un uzvedību – indivīds neapzināti fokusējas uz tām vai bēg no tām (fobija). Tā kā indivīds ir izveidojis izvairīšanās un bēgšanas izturēšanos, kas viņu kavē būt pilnīgi atvērtam pret baiļu stimulu, tad, lai novērstu šo psiholoģisko problēmu, cilvēkam jāatklājas baiļu stimulam, nevis no tā jābēg.
Kognitīvi biheiviorālā terapija ir kļuvusi par izvēles metodi daudzu traucējumu gadījumā, piemēram, depresīvu cilvēku psiholoģisko problēmu risināšanai. Raksturīgi ir tas, ka šie cilvēki domā negatīvi – tā ir viņu realitātes uztvere, un saskaņā ar to izriet rīcība – iemācīta bezpalīdzība. Negatīvā domāšana, kas raksturīga šim traucējumam, nav tikai simptoms, tam ir arī galvenā nozīme depresijas uzturēšanā. Tas nozīmē, ka depresiju var ārstēt, palīdzot klientam identificēt, t. i., noteikt un modificēt, mainīt savas negatīvās domas. Negatīvā domāšana depresijā rodas no attieksmēm un pieņēmumiem, kam pamati likti jau bērnībā un pēcāk. Daudzās situācijās šie pieņēmumi var palīdzēt un vadīt izturēšanos, piemēram, pieņēmums “lai būtu vērtīgs, man ir jābūt veiksmīgam”, visticamāk, motivēs uz pozitīvu aktivitāti, tomēr pieņēmumi padara indivīdu ievainojamu dažādu kritisku notikumu gadījumā. Piemēram, izkrišana pārbaudījumā var būt šāds negatīvs gadījums un to var interpretēt kā lielu zaudējumu, bet tas var būt pamatā negatīvām automātiskām domām, piemēram, “es esmu nevērtīgs”, “es kā personība esmu zaudētājs”. Tādas domas pasliktina garastāvokli, bet tas savukārt palielina iespējamību, ka veidosies jaunas negatīvas automātiskās domas, – tas rada tādu kā burvju loku, kas uztur depresiju. Kad iestājusies depresija, kognitīvo izkropļojumu komplekts atstāj vispārēju ietekmi uz cilvēka ikdienas funkcionēšanu. Tas savu piepildījumu gūst kognitīvajā triādē: negatīvs uzskats pašam par sevi, pašreizējo pieredzi un nākotni. Kopīgā darbā ar terapeitu klients sāk labāk izprast savu domu secību, sāk apzināties, kādā mērā šis domas ir bijušas maldīgas vai pārspīlētas, ar kādām reālistiskām domām viņš tās var aizvietot un, atbilstoši tām rīkojoties, uzlabot savas dzīves kvalitāti.
Darbā ar nepiemērotas uzvedības problēmām ļoti efektīva ir operatīvo tehniku lietošana: te svarīga ir izmantotās izturēšanās būtības analīze un aplūkotās rīcības sekas, kā arī tās apjoms. Izmantojot pozitīvos un negatīvos pastiprinātājus, tiek sagaidīts, ka vēlamā uzvedība atkārtosies, bet reakcijā uz nepatīkamu stimulu (pastiprinātāju) nevēlamā rīcība tiks pārtraukta. Pastiprinājums jādefinē atkarībā no tā ietekmes uz izturēšanos un saskaņā ar klienta vērtību sistēmu. Šī metode plaši tiek lietota ne tikai klīniskajā praksē, bet arī citās jomās, piemēram, organizāciju pārvaldībā, kad nepieciešams izstrādāt un vadīt apbalvojumu un sodu sistēmu un motivēt darbiniekus, veidot un uzturēt drošu darba vidi, lai nebūtu nepieciešama nepārtraukta novērošana, t. i., totāla kontrole, un vadības stilam būtu līdzdalības raksturs.
No visa augstāk minētā ir skaidrs, ka terapijā ļoti svarīga nozīme ir attiecībām, procesam un terapeita ētiskajai atbildībai. Saskaņā ar kognitīvi biheiviorālo metodi attiecībā uz specifisku traucējumu novēršanu ir nepieciešama uz sadarbību balstīta pieeja, kurā terapeits un klients aktīvi strādā kopā. Ļoti svarīga ir terapeita un klienta kopīgā mijiedarbība un savstarpējā uzticība, ko terapeits veicina ar iejūtību. Terapeits un klients uzņemas darbu, veidojot sadarbības attiecības, kurās viņi kopā plāno stratēģiju, kā tikt galā aridentificētajām problēmām, t. i., klients dod savu ieguldījumu terapijā. Kognitīvi biheiviorālajā terapijā sadarbības aspektam ir liela nozīme, un tas ir vislabākais priekšnoteikums sekmīgai terapijai. Tas nozīmē, ka svarīga ir ne tikai terapeita kompetence un pieredze, bet ļoti būtiska ir arī attieksme savstarpējās attiecībās, lai klients sajustu patiesu labvēlību un cieņu.
Kognitīvi biheiviorālā terapija bieži ir efektīva, lai palīdzētu klientam pārvarēt specifiskas problēmas – depresiju, bailes, nemieru jeb trauksmi, ēšanas traucējumus, somatiskās problēmas. Turklāt kognitīvi biheiviorālās metodes izmanto dažādu psiholoģisko problēmu risināšanai. Piemēram, problēmu risināšanas pieejas varbūtējās lietošanas iespējas ir ļoti plašas, īpaši būtiska tā ir krīžu vadībā. Nozīmīgie aspekti, kas nosaka metožu lietošanas apjomu un kvalitāti, ir problēmas būtība, kompetences un vide. *
Vairāk par Kognitīvi biheiviorālo terapiju lasiet psiholoģes Lailas Kalniņas mājas lapā www.lailasprakse.lv.
