http://www.psihologijaspasaule.lv/
Kas īsti ir psihoanalītiskā psihoterapija – otrs sarežģitākais un smalkākais terapijas veids tūlīt pēc psihoanalīzes? Un pati psihoanalīze – vai tā vēl joprojām ir tāda pati kā Freida laikos? Par to - saruna ar psihoanalītiskajiem psihoterapeitiem Juri Batņu, Juri Blumbergu, Tatjanu Burovu, Evelīnu Mūzi un Anitu Plūmi. "Salīdzinot ar automobiļiem," saka Juris Batņa, "ir automobiļi, kas drāžas ļoti ātri, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Varbūt viņi ļoti ātri sasniedz mērķi, taču daudz ko būtisku palaiž garām. Un ir smalks automobilis, kas brauc pa Vecrīgu. Psihoanalītiskā terapija visdrīzāk priekš manis ir šis automobilis. Tā var ieraudzīt ļoti smalkas lietas un uz daudz ko dzīvē paskatīties savādāk."
Pašu pirmo "smalko automobili" (psihoanalīzi) izveidoja Zigmunds Freids, un kopš Freida laikiem psihoanalīze, kaut arī mainījusies, attīstījusies un papildināta ar jauniem atklājumiem un teorijām, ir un paliek visintelektuālākā, visizsmalcinātākā psihoterapijas metode. Citi šī "automobiļa" modeļi ir psihoanalītiskā un psihodinamiskā psihoterapija (pēc būtības abi šie nosaukumi nozīmē vienu un to pašu), kas "brauc" drusku savādāk, bet ar kuriem var nokļūt pie tā paša mērķa.
Kam ir domāta psihoanalītiskā psihoterapija, un kam tā nav piemērota? Kādēļ tā ir tik ilga, sarežģīta, dārga un – efektīva? Cik cilvēks ir brīvs? Cik daudz cilvēks ir spējīgs mainīties? Vai cilvēka personību var "uztaisīt no jauna", vai arī augstākais, uz ko mēs varam cerēt – samierināties ar to, kas mēs esam...?
